Nu tā, beidzot veselu nedēļu esmu piedalījies mācību procesā. Proti, nedēļu gājis uz koledžu, ticies ar pasniedzējiem, kursa biedriem, veicis lekciju pierakstus, pildījis kontroldarbus, mājas darbus utt. Starp citu vienu piecinieku dabūju. Ai, cik tas bija muļķīgi un jautri vienlaicīgi. Ak jā neatceros, bet šķiet, ka teicu, mācos par programmētāju savos 42 gados. Jā, un vēl nepateicu, ka mācos SIVA koledžā. Tā ir mācību iestāde, kurā cilvēki ar invaliditāti ir iespēja apgūt profesiju, gan pēc pamatskolas, gan pēc vidusskolas. Ir profesijas, ko apgūst cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Ceru, ka skolas to zina, bet katram gadījumam https://www.siva.gov.lv/izglitiba.html
Bet nu par mācību procesu un atziņām. Te atkal jāsaka, ka tas, ko tagad teikšu nav ne par vienu konkrēti un mērķis šim ir meklēt risinājumus, nevis pateikt vis ir.....
Šobrīd minēšu tikai vienu aspektu, kas man šķiet pats būtiskākais. Maza atkāpe. Tas, ko tehnoloģijas ir mainījušas izglītībā, ir paliecinājusies izglītības pieejamība kā tādu un ir radusies iespēja apgūt prasmes un iemaņas veidos, kas man kā indivīdam ir visefektīvākie. Lūk tas, ko es gribu pateikt, ka skolotājam, pirms viņš ķeras pie sava satura izklāsta, ir jāpastāsta par visiem tam zināmajiem veidiem, kā var apgūt saturu, kas konkrētajā priekšmetā ir jāapgūst. Tas man liekas ļoti svarīgi un man nav nācies saskarties, ka tas tiek darīts. Es esmu pārliecināts, ka ja šim jautājumam skolotājs veltīs vienu vai divas mācību stundas, pat, ja tās nav paredzētas mācību programmā, iekavētais tiks atgūts ar paātrinājumu. Tas, ko es redzu savā koledžā un novēroju arī pie sevis, ka gaidīto rezultātu bieži nesasniedzu tādēļ, ka nepareizi mācos un nezinu, kurš mācīšanās veids konkrētajā mācību priekšmetā man ir viss efektīvākais. Un tas esmu es, kas pēta tehnoloģiju iespējas šai jomā daudzus gadus. Kā ar cilvēkiem, kas uzsāk mācības pēc 20 gadu pārtraukuma. Te nāk prātā padomju laiki, kad kreiļi centās visu darīt ar labo roku.
Un kāds Gati ir sausais atlikums no šī spriedelējuma?
Bet nu par mācību procesu un atziņām. Te atkal jāsaka, ka tas, ko tagad teikšu nav ne par vienu konkrēti un mērķis šim ir meklēt risinājumus, nevis pateikt vis ir.....
- Tā pa lielam runājot, mācību process daudz neatšķiras no tā, kādā piedalījos vidusskolas laikā, apmēram 25 gadi atpakaļ. Jā, protams, ir tehnoloģijas, un tās tiek izmantotas. Dažās lietās ļoti efektīvi, dažās mazāk un dažās, kurās ļoti vajadzētu netiek izmantotas vispār. Atļaušos izdarīt pieņēmumu, ka tas varētu būt tā lielākajā daļā no izglītības iestādēm.
- Un tagad par galveno - mācību procesu. Kā jau vairākkārt esmu teicis un teikšu vēlreiz, skolas karalis, dievs, iedvesmotājs, bet, vienā vārdā sakot, galvenais ir skolotājs vai pasniedzējs. Jā, arī tagad, kad šķietami tehnoloģijas sāk ar tiem konkurēt. Vēl kādu laiciņu nē. Lika drusku pagaidīt. :) Bet, skolotājiem un pasniedzējiem ir jāmainās tieši tā pat kā mums skolēniem, studentiem un ikvienam no mums. Atslēgvārdam izglītībā ir jābūt mūžizglītība. Uzrakstīšu vēlreiz un ar lielajiem burtiem MŪŽIZGLĪTĪBA. Veiksmīga, pārtikusi un izdzīvos tā nācija, kura veiksmīgi izveidos izglītības sistēmu, kas būs pieejama jebkuram, jebkurā vecumā.
Šobrīd minēšu tikai vienu aspektu, kas man šķiet pats būtiskākais. Maza atkāpe. Tas, ko tehnoloģijas ir mainījušas izglītībā, ir paliecinājusies izglītības pieejamība kā tādu un ir radusies iespēja apgūt prasmes un iemaņas veidos, kas man kā indivīdam ir visefektīvākie. Lūk tas, ko es gribu pateikt, ka skolotājam, pirms viņš ķeras pie sava satura izklāsta, ir jāpastāsta par visiem tam zināmajiem veidiem, kā var apgūt saturu, kas konkrētajā priekšmetā ir jāapgūst. Tas man liekas ļoti svarīgi un man nav nācies saskarties, ka tas tiek darīts. Es esmu pārliecināts, ka ja šim jautājumam skolotājs veltīs vienu vai divas mācību stundas, pat, ja tās nav paredzētas mācību programmā, iekavētais tiks atgūts ar paātrinājumu. Tas, ko es redzu savā koledžā un novēroju arī pie sevis, ka gaidīto rezultātu bieži nesasniedzu tādēļ, ka nepareizi mācos un nezinu, kurš mācīšanās veids konkrētajā mācību priekšmetā man ir viss efektīvākais. Un tas esmu es, kas pēta tehnoloģiju iespējas šai jomā daudzus gadus. Kā ar cilvēkiem, kas uzsāk mācības pēc 20 gadu pārtraukuma. Te nāk prātā padomju laiki, kad kreiļi centās visu darīt ar labo roku.
Un kāds Gati ir sausais atlikums no šī spriedelējuma?
- Par šīm lietām nedaudz runāju video bloga sadaļā "Sīkie padomi"
- Izveidoju Facebook grupu https://www.facebook.com/groups/361177954738052, kurai aicinu pievienoties tos, kam ir interese par modernām mācīšanas un mācīšanās metodēm. Zinu, ka daudzās skolās ir vērtīga pieredze. Ideja ir izveidot divas rokasgrāmatas vienu skolotājam, otru skolēnam. Varbūt izdomāsim, kur tam dabūt finansējumu. Tagad jau gan izglītībā, gan medicīnā runā gandrīz tikai par naudu...
RSS Feed
