| Meklē mūs ari |
|
Jau kādu laiku atpakaļ Google paziņoja, ka tā visiem lietotājiem ļauj bez maksas līdz 100 lietotājiem sesijā nodos servisu Google Meet.. Zemāk video apskatīsim, cik vienkārši darbojas šis serviss. Servisam pašam nav savas tāfeles, tādēļ apskatīsim arī kādas tiešsaistes tāfeles varam izmantot.
Tiešsaistes Tāfeles
0 Comments
 Failiem.lv dāvina skolotājiem failu glabāšanas, apmaiņas un video straumēšanas rīkus
Lai atvieglotu mācību procesu un pāreju uz attālināto mācīšanu, Failiem.lv bez maksas piedāvā skolotājiem digitālo rīku komplektu darba kontu izveidei. Komplektā ietilpst failu glabāšanas vieta, publiskais profils failu apmaiņai un piekļuve video tiešraides konferenču rīkam. Failu glabāšana un dalīšanās: - 100GB datu glabāšanas vieta - PRO konta iespējas - Iespēja skolēniem iesūtīt darbus individuālā saitē. Piemērs: https://failiem.lv/skolotajs - Materiālu publicēšana profilā Video grupu tiešraides saziņas rīks ar tāfeli: https://video.failiem.lv - Nav nepieciešams instalēt programmatūru, rīks darbojas interneta pārlūkā - Nav ierobežots garums un dalībnieku skaits - Istabām var pieslēgties un sagatavoties laicīgi - Skolēniem nevajag veidot kontu lai piekļūtu tiešraidei - Skolotāji var izveidot pastāvīgas istabas ar nemainīgu piekļuves saiti katram mācību priekšmetam vai klasei - Nodarbības var ierakstīt un nosūtīt dalībniekiem - Čata, kopīgu piezīmju, aptauju iespējas Lai izmēģinātu video platformu, vari pieslēgties demo istabai: https://video.failiem.lv/b/jan-wmh-hvh Kopējie ieguvumi, izmantojot šo piedāvājumu: - rīki pieejami latviešu valodā - ātrs atbalsts un palīdzība - dati glabājas Latvijā (GDPR) - distances līgums Lai izmantotu šo piedāvājumu, dodies uz https://failiem.lv/?davana=skolotajam2020 un izveido savu kontu. Šajā akcijā piešķirtais PRO konts būs spēkā 10 gadus, ar iespēju pagarināt. 
Aizvadīta notikumiem bagāta nedēļa, kas noslēdzas ar svētdienu, kurā godinām savas mammas. Bet, kas tikai nav bijis šajā nedēļā neatkarības diena, otrā pasaules kara beigu piemiņas diena, Jā, piemiņas diena nevis kaut kāda uzvaras diena, ko mūsu dižais kaimiņš svin atspēries. Mums 1945. gadā nekas nebeidzās, nokļuvām 50 gadu okupācijā un tas zīmīgi saiet kopā ar dienu, ko tiešām svinam un tas ir 4. maijs. To dienu skaidri atceros, man toreiz bija 13. un politika tajā laikā aizstāja visus šovus. Tas bija laiks, kad politikai sekoja visi un vienaldzīgo praktiski nebija. Sanāca šajā nedēļā paklausīties dažas intervijas ar cilvēkiem, kas tajā laikā bija notikumu epicentrā. Un manu uzmanību piesaistīja jautājums par vilšanos vai nevilšanos tajā, kas noticis šajos 30 gados. Mums bieži patīk Latviju salīdzināt ar citām Eiropas valstīm, kur brīvība, līdz ar to arī demokrātiskās tradīcijas bijuša krietni ilgāk. Man ļoti patika Jura Rubeņa dom par pārmaiņām, kuras nenotiek tik ātri. Viņš aicināja paskatīties uz to cik viegli vai grūti ir izmainīt kaut ko sevī. Nu nav jau tā, ka izdomāju rīt sevi pilnībā izmainīšu, un tā arī notiek. Katrai lietai ir vajadzīgs savs laiks un lietas nevar notikt ātrāk, kā tās var notikt. Neviena attīstība nav iespējama bez kļūdām tās ceļā. Cietiem vārdiem sakot, attīstības ceļš nav iešana pa asfaltētu ceļu. Tā drīzāk ir iešana pa nezināmu taku, laika gaitā aiz sevis to asfaltēto ceļu atstājot.
Tad otra lieta, par ko daudz tika runāts šajās dienās ir par mērķiem, ko gribam sasniegt nākotnē. Klausoties vairākas intervijas šķiet, ka mums šobrīd ir viens liels izkristalizējies un tas ir kļūt par labklājības valsti. Un , lai cik tas neizklausīsies dīvaini, šis pandēmijas laiks, mums var palīdzēt par tādu kļūt. Te es runāju par 25% ēnu ekonomiku, kur vienkārši tiek veidota attīstība apejot valsti. Man šķiet tagad īstais laiks ir runāt ar to, cik stilīgi un ejot uz nosprausto mērķi izšķirīgi ir iesaistīties tajā. Jā, te ir arī medaļas otra puse, ka nodokļus maksāt ir jābūt izdevīgi. Šis laiks parāda, ka nav gluži tā ka valsts ir kaut kas pilnīgi atrauta no mums, un kopējais labums ir cieši saistīts ar individuālo. Mēs nedrīkstam valsti ļaut nozagt. Nu jā, vakar bija Eiropas diena, kas arī ir kā tāds loģisks turpinājums šīs nedēļa notikumu ķēdē. Eiropa ir ļoti dažāda un mums ir vēl arvien reizēm ir grūti pieņemt dažādo, pieņemt atšķirīgo. Iecietības līmenis pret to mums ir visai zems, bet arī tā ir atslēga ja skatāmies uz dzīves līmeni Skandināvijā. Bet arī tam visticamāk ir vajadzīgs laiks. Ja saskaitām plusus un mīnusus mūsu atrašanās tajā tomēr ir liels ieguvums bez kā mēs būtu province globālajā ciemā. Jā pasaule mainās nenormāli ātrā tempā un ja gribam neatpalikt mums nemitīgi jāmācās un jāpielāgojas. Diezgan zīmīgi, ka pa vidu visiem šiem nozīmīgajiem notikumiem Interneta vidē pieejams tiešsaiste kurs, kur katrs Latvijas iedzīvotājs var apgūt mākslīgā intelekta pamatus, kam nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas. To var izdarīt https://www.elementsofai.lv/ Mēs attīstāmies tik ātri, cik to spējam. Sirsnīgi sveicieni neatkarības atgūšanas diena!
ManaKlase Latviešiem ir divi teicieni, mazs cinītis gāž lielu vezumu un neskati vīru no cepures. Nu lūk, viens maz sūda vīruss paņēmis un pasauli burtiskā nozīmē nolicis uz pauzes. Par daudziem procesiem, ko šobrīd piedzīvojam nākas teikt, tā nekad nav bijis, tas notiek pirmo reizi. Jāatzīstas, ka sākotnēji pats par vīrusu biju skeptisks un uzskatīju, ka mazā žipera spējas ir pārvērtētas. Statistika runā par sevi un skaidrs, ka nekas netiek pārspīlēts un iespējams pasaule noreaģēja nedaudz par vēlu. Patīkami, ka Latvija uz pasaules fona vīrusa kontroles ziņā izskatās vairāk kā labi, ne tikai uz lielā kaimiņa fona, kura darbības un domāšanu saprast grūti, bet arī uz Baltijas valstu fona izskatāmies labi. Šobrīd daudz tiek runāts par šī nešpetnā draiskuļa ietekmi uz, to kādā pasaulē dzīvosim. Vai tiešām nekas vairs nebūs kā bijis? Šobrīd pārāk daudz nezināmā, un kamēr draiskulis netiks līdz galam iepazīts un netiks atrasti pārbaudīti ieroči cīņā ar to mēs atradīsimies lielās neziņas laikā. Un tomēr vērojot, to kas notiek var pamanīt interesantas tendences par ko domāt.
Pirmais, ko nākas pamanīt ir attieksmes maiņu pret valsts varu. Tā vairs nav kaut kāds grupējums, kuru ievēlām un līdz nākamajām vēlēšanām aizmirstam. Mēs redzam, ka atšķirīgas varas uz vīrusu reaģē atšķirīgi. Un te jāsaka, ka ir sajūta, ka mēs ar savu šobrīd varam lepoties. Man gribas domāt, ka šī situācija mainīs atbildības sajūtu un pasaulē vara tiks ievēlēta pēc mazliet citādiem kritērijiem, nekā tā tika ievēlēta līdz šim. Otra lieta, ko varam vērot ir cik svarīgi apvienot pasaules gudros spēkus šādos brīžos. Zinātnes nozīme kā tāda, domājams mainīsies uz labo pusi. Vēl manuprāt nozīmīgs ir fakts, ka lēmumi, kas šodien pasaulē tiek pieņemti pārsvarā uz zinātnē balstītiem speciālistu viedokļiem un ieteikumiem. Tie kas to dara, cīnās ar žiperi daudz sekmīgāk. Ja arī pēc krīzes tā notiks, pasaule attīstīsies vēl daudz straujāk, kā spējam iedomāties. Viens no amerikāņu zinātnes institūtiem ir izstrādājis matemātisko modeli, pēc kura, ja pasaule nebūtu uzlikusi sevi uz pauzes ar vīrusu saslimtu līdz 50% pasaules iedzīvotāju. Viņi arī apgalvo, ka milzīga atšķirība ir kad ierobežojumus ievēro 80% un iedzīvotāju un 70%. Līdz ar ko zinātne pasaka kas jādara un atkarībā no tā cik cilvēce būs spējīga noteiktu laiku uzlikties uz pauzes, tik ilgi vai neilgi žiperis diktēs mūsu dienas kārtību. Izglītība un medicīna būs nozares, kurās piedzīvosim visstraujākās pārmaiņas. Izglītība daudzviet būs pilnībā digitalizēta. Tas gan nenozīmē, ka pazudīs skolas. Skolas būs un pavadītais laiks tur būs saturīgāks. Ceru ka beidzot nebūs mācību stundas, kurās skolēni pieraksta skolotāja diktēto. Praktiskie darbi, laboratorijas, diskusijas būs lietas ar ko jau sen vajag tur nodarboties. Skolotājam nav jāveido mācību materiāli. Ir jābūt milzīgai mācību materiālu bibliotēkai, no kuras skolotājs izvēlas atbilstoši skolēna zināšanu līmenim. Pat ja materiāli būs pdf vai citos vienkāršos formātos, mūsdienu rīki ļauj tos pārvērst interaktīvās un atraktīvās nodarbēs. Jā, šis laiks nav viegls, vispirms jau psiholoģiski, taču jāiztur, lai redzētu un piedzīvotu grandiozu attīstības periodu, kam pamatu liekam jau šodien. Veiksmīgu nākamo darba nedēļu! Nu, ko esam saņēmuši skaudru ziņu, ka skolēni šogad skolā vairs neatgriezīsies. Kopumā tā protams ir ļoti slikta ziņa, vispirms jau tīri emocionāli. Lai cik ir attīstītas būtu tehnoloģijas, dzīvo kontaktu tās neaizstāj. Iespējams tieši šis dzīvais kontakts ir tas, kura vērtību šobrīd pārvērtē jaunā paaudze, kurai dzīve tehnoloģijās nav kaut kāds absolūts jaunums vai bieds.Taču šī fiziskā izolācija gan kļuvusi vai var kļūt par emocionālu pārbaudījumu, kuram pāri tikt varbūt būs daudz grūtāk. Pēdējās dienās esmu domājis, kā rīkotos es ja man būtu jāmāca skolēni attālināti. Varbūt manas domas kādam noder, tādēļ nolēmu ar tām padalīties, nepretendējot uz nekādu absolūto patiesību.
Pirmā problēma, ko saredzu ir neredzēšana kā konkrētajā rītā vai ilgākā laika posmā skolēns jūtas. Te droši vien talkā var nākt skolu psihologi ar telefona numuru, kur skolēns var pazvanīt vai citi komunikācijas kanāli kā Slack. Domāju,ka noderīgi un pat nepieciešami ir tiešsaistes neformālie pasākumi, kur pārrunājam, kā iet, kā jūtamies, no kā baidāmies... Mēs zinām, ka saistībā ar epidēmiju ir ļoti daudz dezinformācijas, jo sevišķi daudz tās klejo sociālajos mēdijos, tādēļ domāju, ka svarīgi būtu izrunāt, kas ir tie mēdiju kanāli, kuriem ticēt, jeb, precīzāk sakot, šodien varbūt vairāk kā iepriekš visiem, ir nepieciešama spēja kritiski izvērtēt informāciju. Daudzas ģimenes ir iebaidītas objektīvu un subjektīvu faktoru dēļ un psiholoģiskais klimats droši vien ne visur ir tik atbalstošs, kādu mēs to vēlētos. Tā pat skaidrs, ka tehniskais nodrošinājums skolēniem ne visiem ir identisks, tāpēc droši vien jāpiedāvā vairāki mācību modeļi, kur droši vien vienkāršākais var būt pat mācīties no mācību grāmatas, pildīt uzdevumus, un fotogrāfiju veidā sūtīt skolotājam. Vienlaicīgi tehnoloģijas mums paver daudz tādu iespēju, par kurām pat iepriekš varbūt nemaz neesam dzirdējuši. Domāju, ka TV kanāls “Tava klase”, kas sāks raidīt no nākamās nedēļas būs labs palīgs gan skolēniem gan skolotājiem. Nu re bija manaklase, tagad būs arī tava :). Lai cik reizēm viss izskatās drūmi, mēs visi piedzīvojam vērienīgu mācību stundu, pēc kuras pasaule būs drusku savādāka.Kāda tā būs? Jā, to laikam šobrīd pateikt nevar neviens. Nobeigumā daži interesanti resursi.
Ja zini labus resursus skolai, vai veido tos pats, neturi sveci zem pūra, padalies komentāros Rezumējot, ir sajūta, ka tieši savstarpējai komunikācijai šodien ir ļoti liela nozīme. Lai mums laba nākamā nedēļa. Laikam tieši šadi varam definēt laiku, kurā atrodamies un šķiet, kādu laiku pavadīsim. Laiku, kurā visai problemātiski kaut ko prognozēt. Pat visnopietnāko ekonomistu prognozes izskatās kā intensīvas ņemšanās pa kafijas biezumiem, kuru koncentrācija tikai pieaug. Vairāk kā jebkad situācijas turpinājums atkarīg no tā, cik šajā brīdī esam spējīgi ”ieslēgt smadzenes”, kuras, kā varam secināt, darbojas ne visiem. Tāpēc, ja redzam, ka kādam tās izslēgtas, palīdzam viņam tās ieslēgt, jo no tā atkarīgs, cik psiholoģiski smagā informācijas fonā dzīvosim. Vakar dzirdēju,kāda psihologa ieteikumu, nedzīvot nemitīgā ziņu lentē, kurā maz pozitīvā. Tiek ieteikts uzņemt informāciju ne biežāk kā divas reizes dienā. Saglabāt kaut kādu rutīnu, laikā, kad nekas nav kā bijis ir samērā liels izaicinājums mums katram.
Jā, vēl pagājušajā nedēļā daži centās pakritizēt piespiedu tālmācības procesu, kura kā sniegs uz galvas uzkrita praktiski visai izglītības sistēmai. Kritizētāji, paskatieties kaut vai uz pedagogu vidējo vecumu un to cik daudz ir vai nav investēts izglītībā, lai visas lietas notiktu uzreiz, kā mēs vēlamies. Un te neiet runa par tehnoloģijām. Mūsdienu tehnoloģijas pierāda, ka tās pat ir gatavas šādam notikumu pavērsienam, jā ar aizķeršanos un problēmām, bet gatavas. Bet tikai no cilvēka atkarīgs, cik radoši mēs protam tās izmantot. Mans šīs nedēļas novēlējums skolotājiem - Nebaidies kļūdīties! Lai sekmīgi kaut ko apgūtu un kļūtu spēcīgs kādā jomā ir jāpieļauj kļūdas un ne viena vien. Kļūdas ir normāls mācību process, caur ko atrodam pareizos risinājumus. Tagad pat grūti pateikt, kurš mācās vairāk skolēni vai skolotāji. Šis ir laiks, kurā varam eksperimentēt ar tehnoloģijām. Es piekrītu domai, ka nevajadzētu uz šo attālinātu mācību procesu raudzīties tikai īstermiņā, nu kamēr sērga pāries. Attālinātās mācību elementi arvien vairāk ienāks skolās nu kaut vai pietuvinot mācību procesu skolā tiem, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams katru dienu skolu fiziski apmeklēt. Turamies, iespēju robežās paliekam mājās un informācijai izmantojam pārbaudītus avotu Sveicināti!
Vispirms informēju, ka iespēju robežās ar materiāliem tiek papildināta sadaļā "Attālinātās mācības". Lai labāk saprastu, kādi atbalsta materiāli nepieciešami, vēlos, lai jūs komentāros padalieties savā pieredzē, kā Jūsu skolā šobrīd tiek organizēts mācību darbs, kādus rīkus izmantojat, kāda pozitīvā un negatīvā pieredze? Paldies par atsaucību jau iepriekš! |
Gatis Šeršņevsgatis.sersnevs@gmail.com 
Arhīvs
May 2020
Kategorijas
All
|
RSS Feed
